Thursday, November 23, 2006

Negaudies, aizbrauc uz Šrilanku

Paldies jaunajai LAPAS vadītājai Mārai Sīmanei par manis Šrilankā paveiktā pieminēšanu laikrakstā "Diena" 22. novembrī!



Negaudies, aizbrauc uz Šrilanku

Dita Arāja

LAPAS līdere Māra Sīmane palīdzēs pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm

Viens no viņas pirmajiem darbiem Latvijā bija ārvalstu palīdzības koordinēšana tikko piedzimušajai valstij. Pēc 15 gadiem viņa atkal ir atgriezusies pirmsākumos, tikai šoreiz loma mainīta — Māra Sīmane kļuvusi par nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) direktori, un viņas uzdevums — koordinēt neatkarības laikā uzkrāto NVO zināšanu un pieredzes nodošanu pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm. Latvija vairs nav tikai ņēmēja, bet pasaules kartē jau iezīmējas par devēju, un Māras stiprais pamats ir tas, ka viņa savas valsts attīstību saredz kontekstā ar visas pasaules labklājības celšanos un stiprināšanos.

Pienākums palīdzēt

Mārai, kas ASV ieguvusi starptautiskās vadības maģistra grādu, ir plašs skatiens uz procesiem pasaulē. Ne velti viņa piedalījusies ANO attīstības programmas (UNDP) pētījumos par tautas attīstību. Viens no viņas darbiem redaktores statusā — ziņojums par ANO tūkstošgades attīstības mērķiem Latvijā, kur izvirzīts jautājums par to, kā mēs šeit dzīvosim pēc desmit gadiem. Līdztekus tādiem globālās attīstības pamatmērķiem — nabadzības novēršana, pamatizglītības nodrošināšana — UNDP min arī palīdzību citām valstīm. "Eiropā mums ir pienākums zināmu procentu no iekšzemes kopprodukta veltīt attīstības sadarbībai," saka Māra un ir pārliecināta — Latvija var palīdzēt citiem. "Citur klājas daudz sliktāk, un, ja mēs esam sasnieguši zināmu līmeni, tad nedrīkstam norobežoties no pārējās pasaules, bet jāizlīdz tā, kā to spējam." Bieži vien ne jau nauda ir tas galvenais, svarīgāks ir padoms un cilvēka prāta otram nodotās zināšanas un pieredze.

Ārlietu ministrija starptautiski apņēmusies palīdzēt stiprināt demokrātiju Moldovā un Gruzijā, bet pirms pusotra gada dibinātajai LAPAS un Mārai skats plašāks. Jāpalīdz ikvienam, ja vien Latvijai ir, ko dot. Viņa ar sajūsmu stāsta par latviešu jaunekli Jāni Ķirpīti, kurš 2005.gadā ieguvis Globālās izglītības tīkla stipendiju, lai organizētu cunami seku novēršanas projektu Šrilankā. Par Latvijas iedzīvotāju saziedotajiem aptuveni 18 000 ASV dolāru Šrilankā celtas sākumskolas.

Ne Šarmilšeihas pludmalē

"Es gribētu, lai Latvijas jaunieši aizbrauc pasaulē. Nevis gulēt kaut kādā Šarmilšeihas pludmalē, bet gan gūt pieredzi," savu vēlmi izsaka Māra. Tas, viņasprāt, jauniešos stiprinātu izpratni par patiesām vērtībām: "Ja mēs dzīvosim valstī, kur, augot labklājībai, visi pirks tikai dārgākas mašīnas, tas būtu nožēlojami".

Sākot darbu LAPAS, Māra par vienu no uzdevumiem ir izvirzījusi sarunas ar Latvijas iedzīvotājiem — braukt uz Latvijas laukiem, taujāt un uzklausīt cilvēku domas par to, kā, viņuprāt, mēs varam palīdzēt citiem. Viņa ar sajūsmu atminas neseno nevalstisko organizāciju forumu Moldovā, kur piedalījušās kādas 20 Latvijas NVO, stāstot par pilsoniskas sabiedrības attīstības iespējām. Un prieks rodas no tā, ka jūti — Moldovā nav bezcerības, ir vēlme uzzināt jaunas lietas, un tad tu pa īstam izjūti, ka cilvēkiem palīdzi.

Māra NVO izjūt kā spēku. Viņa ir pārliecināta, ka HIV Latvijā būtu izplatījies straujāk, taču šo sērgu krietni sabremzēja ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija Papardes zieds ar saviem izglītojošajiem pasākumiem par reproduktīvo veselību.

Māra domā, ka plašo skatienu uz pasauli guvusi, pateicoties trimdas pagātnei. Viņa dzimusi Čikāgā un apmeklējusi latviešu pasākumus, sākot no skolas un beidzot ar dziesmu svētkiem. "Mēs iemācījāmies tīkloties," teic Māra un pasmaida — nu kurš ASV jaunietis ir mācījies Eiropā? Bet latvieši mācījās Minsteres latviešu ģimnāzijā, kuru izbaudījusi arī Māra. No Minsteres viņa arī sāka braukt uz Latviju atmodas sākumā un šeit palika uz dzīvi.

Māras ģimenē aug divi vienpadsmit un sešus gadus veci dēli — Pēteris un Aleksis. Māra labu laiku pavadījusi kopā ar viņiem, jo uzskata — bērniem ir jājūt, ka mamma ir klāt. Tomēr paralēli viņa aktīvi darbojusies profesionālajā jomā, strādājot pie dažādām Latvijas attīstībai svarīgām programmām. Viņa ir izbaudījusi to, kā pietrūkst santīmu, lai aizbrauktu pie tuviem cilvēkiem brīžos, kad viņiem esi visvairāk vajadzīgs, tādēļ saka — pirms gaužamies par to, cik mums Latvijā ir slikti, vajag tikai aizbraukt uz Moldovu vai Šrilanku.

Publicēšanas datums: Trešdiena, 2006. gada 22. novembris.
Rubrika: (16. lpp.)

No comments: