Thursday, June 29, 2006

Klusums starp vētrām

Nupat pāris nedēļas neko netiku rakstījis, jo nebija piekļuves internetam. Bet gāja te gana karsti.

Jautrība sākās, kad jūnija pirmajā pusē ar savu vācu kolēģi ieradāmies austrumu krastā tieši tad, kad te sākās kaujas starp dažādām bruņotām grupām. „Tīģeri” aktīvi darbojas, pēdējo nedēļu laikā saorganizējot vairākus lielus sprādzienus. Nesen pie galvaspilsētas tika uzspridzināts (apzināti vai nejauši) civilo iedzīvotāju satiksmes autobuss, nogalinot vairākus desmitus cilvēkus, tostarp bērnus. Tam sekoja Šrilankas armijas gaisa spēku uzbrukumi vairākām „Tīģeru” kontrolētajām teritorijām austrumos un ziemeļos. Šonedēļ pašnāvnieka izraisīta sprādziena rezultātā tika nogalināts trešais svarīgākais Šrilankas armijas ģenerālis, kurš vakar tika apglabāts. „Tīģeri” nedz noliedz, nedz apstiprina savu saistību ar visiem šiem notikumiem. Neizplūstot garos rakstos par Šrilankas iekšpolitiku varu tikai teikt, ka labāk nekļūst. Tātad, kad jūnija pirmajā pusē ar savu vācu kolēģi ieradāmies austrumu krastā, te sākās dažādas kaujas. Thirukkovil ciematā noīrētajā mājā nevarējām ievākties. Mūsu noalgotais šoferis atteicās strādāt, jo baidījās doties ieplānotajā maršrutā. Skolas, kurās bija plānoti mūsu semināri, divas dienas bija slēgtas.

Tad nu centāmies pielāgoties jaunajai situācijai. Pieņēmām darbā citu šoferi, jaunus tulkus, apmetāmies citā pilsētā. Tagad projekts turpinās un jau 2 nedēļas organizējam seminārus austrumu piekrastes skolu pasniedzējiem. Šrilanka ir pacietības un pielāgošanās skola! Tagad viss ir nosacīti mierīgi. Vietējie gan saka, ka tas tāds klusums pirms vētras.

Bez tā visa notiek arī īpatnēji gadījumi. Aizvakar sēdējām ar vācieti vietējā kafejnīcā, kas gan neatbilst šī vārda nozīmei Eiropas izpratnē, tādēļ es tās saucu par ēdienu veikaliem, kā pirmskara Latvijā. Nu jā, vakara maltītes vidū, no pretī esošā benzīntanka mēģināja izbraukt liela kravas mašīna, kurai tajā brīdī pilnībā sabojājās bremzes un tā aizripoja atpakaļ. Mašīna norāva abus degvielas uzpildes tankus, bija liela dārdoņa. Bet mums paveicās, jo tas viss neuzgāja gaisā!

Šodien vienā skolā novadījām skolniekiem interesantu semināru. Bija sanākuši baigie gudrinieki! Pēcāk stāstīju šiem par Latviju. Visgrūtāk bija izstāstīt par ziemu, jo te tādas nekad nav - Šrilanka atrodas tuvu ekvatoram un sniegs te nekad nav redzēts. Tad nu rādīju foto ar zemledus makšķerniekiem uz aizsaluša Raiskuma ezera (Cēsu raj.) un salīdzināju to ar ledus klučiem ledusskapja saldētavā. Pēcāk parādīju viņiem video un savus foto no lidojuma iekš Aerodium – jaunieši sajūsmā.

Kas vēl? Paldies par daudzajiem apsveikumiem Jāņos, manā vārda dienā. Abstrahējoties no konkrētajiem svētkiem un to nozīmes, esot šeit Šrilankā bija ļoti patīkami saņemt daudzās īsziņas, e-pastus, it īpaši telefona zvanus!

1 comment:

J.K. said...

Ēdienu veikali taču nebija tikai pirms kara. Mēs, ja atceries, Talsos bieži gājām uz ēdienu veikalu. Tas jau no vecā Ķirpīša izteicieniem, ko vēl tagad bieži lietojam.